Sāpes mugurā!? Palīdzi sev!
Ar vien vairāk nākas sastapt cilvēkus sev apkārt, kam sāpes plecu (kaklā) un jostas daļā jau ir pašsaprotama ikdienas sastāvdaļa, taču ir daļa arī cilvēku, kuri brīnumainā kārtā joprojām visvisādi mēģina sadzīvot ar to, ik pa laikam pasūdzoties saviem līdzcilvēkiem un turpinot ciest, bet cik ilgi jāmoka sevi? Sēdošs darbs noteikti nebūtu viens no ieteicamajākiem darbiem attiecībā uz savu veselību, taču, ja nav citu variantu?! – atliek vien pielāgoties, taču tas ir iespējams, pavisam veselīgi, saudzējot savu veselību.
Kāpēc sāp?
Sāpes parādās, ķermenim ilglaicīgi atrodoties vienā pozā, kā rezultātā nenotiek kvalitatīva asinsrites apmaiņa, muskuļi saspringst, locītavas mazāk izdala sinoviālo šķirdrumu , starpskriemeļu diski lēnām saspiežas, un elastība lēnām samazinās, kā rezultāta izveidojas osteofīti (mazi radziņi starpskriemļa sānos), kuri ar laiku sāk nospiest nerva saknītes. Tā rezultātā var parādīties sāpes, tirpšanas sajūta un pat krampji. Ar laiku, no ilgstošas sēdēšanas var saīsināties arī kāju muskuļi, īpaši ikru muskuļi, var parādīties specifiska nieze un piepampuma sajūta. Ilgstošas sēdēšanas rezultātā tiek traucēta venozā attece kājās, kas var veicināt varikozo vēnu slimības.
Papildus tam visam.. mainās arī stāja, jeb fizioloģiskie muguras izliekumi. Visbiežāk, klasisks “sēdošā darba” darītājs ir ieņēmis ļoti neergonomisku stāvokli,- kad kakls un pleci tiek izvirzīti uz priekšu un nedaudz uzrauti uz augšu, tādā veidā pašam nejūtot , mugurā tiek uzmests “kūkums”. Kas automātiski liek saīsināties arī krūšu muskuļiem, vizuāli, krūtis, īpaši sievietēm pat spēj pat padarīt zemākas ( it kā noslīdējušas), tikai dēļ saīsinātiem krūšu muskuļiem, taču to ir iespējams koriģēt ar speciāliem vingrinājumiem, nostiprinot muguras muskuļus. Stājas problēmas, kas izveidojušās no sēdošā darba var veicināt ļoti daudz dažādu problēmu, arī elpošanas un krūšukurvju deformācijas tai skaitā, taču to visu ir iespējams koriģēt, ar regulāru vingrošanu.
Risinājums.
Sāpes noteikti neatrisinās sēdēšana arī ar taisnu muguru, kā daudziem var šķist jo tādā stāvoklī ķermenis patērē salīdzinoši daudz enerģijas, un, ja muskuļi ir vāji un nenostiprināti, ilgi nemaz nevarēs to izdarīt, jo sāpes pārsteigs saspringtajos muskuļos arī sēžot ar taisnu muguru. Palīdzēt spēj vingrošana, -aktīva un regulāra. Tas ir vienīgais ilgtermiņa risinājums muguras sāpju novēršanai. Ar specifiskiem vingrinājiem tiek panākta visa ķermeņa aktivizācija, īpaši nostiprinot “dziļo muskulatūru”, kas nepieciešama, lai ilgstoši bez sāpēm varētu noturēt pozu, kā arī lai uzlabotu asinsrites cirkulāciju un mazinātu saspringuma sajūtu muskuļos.
Runājot par
masāžām, daudziem ir maldīgs priekšstats, ka regulāri dodoties uz masāžām
var atbrīvoties no muguras sāpēm uz
visiem laikiem, protams, var, bet tikai īslaicīgi. Jo masāža ir pasīva, bez
mūsu iesaistes. Tā uz muguras sāpēm iedarbojas atslābinoši, bet tā nevar
nostiprināt muskuļus. Tā var lieliski noņemt saspringumu, un uz brīdi
atslābināt, taču, vajadzība pēc tās ar laiku tikai pieaugs, jo šajā gadījumā tā
nedarbosies ilgtermiņā. Lai atrbīvotos no muguras sāpēm uz visiem laikiem ir
nepieciešams ieguldīt savu , aktīvu piedalīšanos- vingrošanu, kas patiešām, var
palidzēt un arī palīdzēs. Lai atbrīvotos
no saspringuma sāpēm mugurā, sēdošā darba darītājiem būtu ieteicams vismaz 2-3x
nedēļā nodoties vingrošanas nodarbībām,
kā arī papildus, atrodoties darbā, ik
pēc stundas, iespēju robežās piecelties no krēsla, nedaudz pastaigāt, izstiept
kāju un roku muskuļus, izapļot plecus , plaukstu , gūžu locītavas, ceļus, pēdu locītavas,
ja iespējams, apgulties uz līdzenas virsmas un pacelt augšā kājas, (5-10
minūtes, var arī atbalstīt pret sienu) tādējādi uzlabojot asinsriti un mazinot
pietūkuma sajūtu.
Galvenais ir kustība,
mērķtiecīga un apzināta, tā spēj pasargāt un izveseļot !!
Uz veselību,
saudzējam sevi !
Kā sevi motivēt TRENIŅAM?

3. LAIKA PLĀNOŠANA! Ļoti svarīga ir laika plānošana, lai nepietrūktu laiks savam nospraustajam mērķim un mērķa uzdevumus varētu pildīt regulāri. Īpaši sievietēm, kurām ir jāparūpējās gan par bērniem, par māju, par pusdienām un vēl daudzām citām lietām....
4. PERSONĪGĀ MOTIVĀCIJA. Tev jābūt ir spēcīgai iekšējai motivācijai, jo "ārējā motivācija" ir ļoti ātri pārējoša, tā nespēs visu laiku Tevi motivēt un katru reizi Tev vajadzēs arvien spēcīgāku, tāpēc Tev konkrēti ir jāatbild uz jautājumu - "Kāpēc Tu to dari", ja būs pietiekami spēcīga atbilde, būs pietiekami liela motivācija.
5. DOMĀ PAR IEGŪTO ! Pēc katra treniņu priecājies un uzslavē sevi , ka esi solīti tuvāk savam mērķim. Tas ir progress, tas nozīmē Tavu attīstību. Tu jau esi priekšā citiem un spēj izdarīt to, uz ko citi nemaz neuzdrošinās !
6. VIENKĀRŠI JUST DO IT ! Izgrūd sevi , piespied, neslinko, nekautrējies, negaidi pirmdienu, jaunu nedēļu, jaunu mēnesi, jaunu Jauno gadu, 1. janvāri, dari to tagad. Kad vēl, ja ne tagad ?! Iegādājies jaunu sporta bikses, uzvelc kājās, paspoguļojies un aiziet! Sāc trenēties un parādi citiem sevi jaunā veidolā !
UZDRĪKSTIES SĀKT, uzdrīksties turpināt !!!!!
Sports kā "laimes fabrika" !

1. Endorfīns - jeb pazīstams kā tiešais "laimes hormons", izstrādājas fiziskas slodzes laikā. Endorfīns pēc sastāva līdzīgs morfīnam, kas izraisa miera un drošības sajūtu organismā. Darbojas arī kā neiromediators, kurš bloķē sāpes ķermenī, un sniedz tam labsajūtu.
2. Dopamīns - hormons, kurš palīdz mazināt trauksmi, palielina koncentrēšanās spējas. Dopamīns cilvēkam liek justies nozīmīgam, atzītam, ļaujot izjust baudu un gūt motivāciju.
3.Serotonīns- tāpat kā endorfīns, tas ir hormons, kurš atbild par laimes un labsajūtas iestāšanos, kā arī dod papildus enerģiju organismam un skaidras domas. Serotonīns izstrādājas tikai no regulāras fiziskās slodzes.
p.s. Starp citu, Latvijā ir veikts pētījums, kas ir reāli pierādīts laboratorijā ar asinsanalīzēm un specifiskām datorprogrammām, ka fiziskās aktivitātes patiešām maina organisma bioķīmiskās reakcijas un paaugstina "laimes hormonu" līmeni! Tāpēc sportojam regulāri un jūtamies labi ! :)